Viļakas novada domes mājas lapa

Viļakas PII “Namiņš” audzēkņu ekskursija uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Viļakas posteni

Šonedēļ sagatavošanas grupas bērniem jaunā darba nedēļa sākās ar pārrunu par tēmu “Kas mani sargā?” Mātes un ģimenes dienu noskaņā pirmie, kas tika minēti šajā sakarā, ir māmiņa un tētis, nākamais – cilvēka labākais draugs - suns. Bērni jūtas drošībā mājās, kad blakus ir paši tuvākie un uzticamākie cilvēki. Tāpat drošības sajūta ir, kad māju sargā suns, un nav svarīgi, cik liels vai mazs tas ir. Saruna izvērtās plašāka, skarot dažādas situācijas, kas rodas cilvēku dzīvē. Tā rezultātā tika nolemts aiziet un paskatīties, kā strādā un savus pienākumus veic Viļakas pilsētas glābšanas dienesta ugunsdzēsēju nodaļa. Sazinājušies ar ugunsdzēsēju priekšnieku Elmāru Šaicānu, ar laipnu viņa atļauju, paaicinot līdzi vecākās grupas bērnus, devāmies izzinošā ekskursijā.

Ejot turp, bērni domāja, kādus jautājumus uzdot, jo šīs profesijas cilvēkus un viņu darba vietu bērni ir redzējuši tikai no tālienes. Tāpat tikai no attāluma ir redzējuši lielās, varenās mašīnas, kas, sirēnām kaucot, joņojušas lielā ātrumā uz kādu notikuma vietu.

Atnākot uz bāzes vietu un ieraugot tuvumā lielo sarkano mašīnu, visi jautājumi izkūpēja kā dūmi gaisā un vienīgais, ko sajūsminātie ekskursanti varēja izsaukties, bija: “V-A-U!” Sajūsmas skatienus no mašīnas atraut bija grūti, bet, ienākot depo telpā, uzmanību izpelnījās paši glābēji. Bija iespēja redzēt, cik ātri un kādā apģērbā ietērpās ugunsdzēsējs. Izrādās, tas notiek vienas minūtes laikā, tiklīdz ir saņemts zvans no dispečera. Bērni gan atzina, ka viņi var saģērbties tikai 10 minūtēs, kad gatavojas iet pastaigā. Ātrā apģērbšanās lika apņemties sākt trenēties pašiem ģērbties ātrāk. Tika mērītas ugunsdzēsēju cepures, apskatīta glābšanas laiva un skaitītas ūdens šļūtenes plauktos. Atkal izejot ārā pie lielās mašīnas, tika mērīts riepu augstums salīdzinājumā ar pašu augumiem, drīkstēja iekāpt mašīnas kabīnē un paturēt rokās stūri. Tika aplūkots viss aprīkojums tās sānos un aizmugurē, izzināts, kur ielej ūdeni, kas nepieciešams uguns dzēšanai, un bija iespēja paklausīties ieslēgto sirēnu. Tās kauciens izraisīja gan nelielas bailes, gan neaprakstāmu sajūsmu. Beidzot lielākā daļa bērnu nolēma, ka arī kļūs par ugunsdzēsējiem. Pusi ceļa atpakaļ uz savu “Namiņu” gājiens pagāja, imitējot mašīnas sirēnas kaucienus. Mūsu bērni, pārvarot savas sākotnējās bailes, kļuva par šā, visiem tik nepieciešamā, aroda atbalstītājiem.

Prieks par mūsu bērnu zinātkāri, par viņu pozitīvo domāšanu un paļāvību saviem spēkiem, ka, izaugot lieliem, vēlas būt noderīgi citiem, kļūt par glābējiem. Pilnīgi iespējams, ka kāds no šodienas bērniem apgūs un darīs ar prieku šo smago, bet ļoti nepieciešamo darbu visu mūsu labā.

Paldies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Viļakas posteņa darbiniekiem par stāstījumu, demonstrēšanu un pacietību, apmierinot bērnu zinātkāri un ziņkārību.

 

Viļakas PII skolotāja Guna Rižanova

10.05.2016
Kalendārs
« Janvāris 2022 »
POTCPSSv
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31 
Šodien
Šodien vārda dienas svin:
Agne, Agnese, Agnija
Īsās ziņas
No 8.novembra līdz 2020.gada 4.janvārim Viļakas novada muzeja izstāžu zālē skatāma izstāde "Austrumu robežu sargājot: Ziemeļlatgale" ...
Skolēnu autobusu saraksti 2019./2020.māc.g. Saraksti ...
Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs ...
Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļu kontaktinformācija ...
Jaunākie video par mūsu novadu no Latgales reģionālās televīzijas. ...