Viļakas novada domes mājas lapa

Rēzeknē – Latgales kultūras galvaspilsētā

Žīguru pamatskolas skolas kolektīvs nedēļu pirms Lieldienām aizvada zem saukļa „Mēs - draudzīga saime!” Pirmdiena pagāja skolas apkārtnes uzkopšanas talkā, bet jau otrdien agri no rīta visus izzināt gribētājus gaidīja autobuss, lai vestu uz Rēzekni – Latgales kultūras sirdi.

Tikai pusotra stunda un lielā pilsētas apskate varēja sākties. Kā jau pienākas kārtīgiem sava Latgales novada patriotiem, pirmais gājiens veda pie Latgales Māras pieminekļa, jo katrai pilsētai ir sava svēta vieta, ko neapmeklēt būtu vienkārši nepieklājīgi. Gides pavadībā ātri nonākam Latgales vēstniecības „Gors” monumentālās celtnes priekšā. Pa nelielu spraudziņu izdodas iekļūt arī šīs kultūras svētnīcas iekštelpās, jo pārējiem apmeklētājiem šajā dienā „Gors” bija slēgts sakarā ar augsta līmeņa ērģeļmūzikas festivāla atklāšanu. Pilsētas atjaunotie parki, Rēzeknes upes krasti, tilti, un mēs jau atrodamies pie radošā centra „Zeimuļs”.

Ekskursija pa radošā centra telpām ir visai iespaidīga, tāpat kā iespējas, ko visas dienas garumā centrs piedāvā Rēzeknes iedzīvotājiem savās gandrīz 100 darbnīcās, bet, pirmkārt, jau bērniem un jauniešiem. Pat tas neilgais laika sprīdis, ko pavadījām centra telpās, ne vienam vien materializējās jautājumā - „kāpēc mēs nedzīvojam Rēzeknē?” Uz to vedina gan telpu arhitektūra, gan darbnīcu modernais aprīkojums, gan smaidīgie darbinieki, kas gatavi visu parādīt. Laikam tādēļ dienas gaitā mēs tur atgriezāmies vēl vairākas reizes.

Parasti skolas organizētās ekskursijas ir visai piesātinātas un informatīvi bagātas. Nav izņēmums arī šī, jo tālāk nonākam Latgales Kultūrvēstures muzejā. Muzeja gide gan sākumā mūs nedaudz pabiedē, ka ar Žīguru skolu viņai saistās visai nepatīkamas atmiņas, taču tad paskaidro, ka, būdama vēl Briežuciema skolas audzēkne, esot cietusi sakāvi futbola mačā un aizmirst to vēl nevarot! Muzejs skolēniem rīko tematiskas lekcijas, un mēs nokļuvām maizes pasaulē - izsekojām maizītes ceļu no līduma līšanas līdz karstajam klaipiņam, ko saimniece izvelk no krāsns. Stāstījums sākās augšstāvā, izmantojot modernās tehnoloģijas, bet noslēdzās pagrabā pie lielā saimes galda, kur visi varēja nogaršot rudzu maizi ar ievārījumu un liepziedu tēju. Izrādījās, ka liela daļa skolēnu īstenu zāļu tēju bez cukura dzer pirmo reizi mūžā. Tā bija tikai viena no muzeja piedāvātajām 15 mācību programmām. Pastiprināta interese radās par iespēju pavingrināties senās skolas solos rakstībā ar spalvu un tinti.

Tālāk nācās sadalīties divās komandās, jo telpas nespēja visus uzņemt vienlaicīgi - kamēr vieni turpat „Zeimuļa ”darbnīcā vingrinājās Latgales keramiķu ābeces gudrībās, citi nokļuva tropos, kur varēja laiku pavadīt dažādu eksotisku dzīvu radību sabiedrībā. Vai dzīvnieki palika ar apmeklētājiem apmierināti, tas vēl ir liels jautājums, jo skaļākais no viņiem - visai palielais papagailis - brīžiem pārkliedza pašus skaļākos skolniekus, bet pērtiķis savos augstumos vingroja kā īsts ielu vingrotājs. Toties bruņurupuči, un pat daži iespaidīga izmēra pitoni uzvedās ļoti viesmīlīgi un ļāva sevi ņemt rokās, un pat izmantot apkakles vietā. To gan pamēģināja darīt tikai paši drosmīgākie, un, laikam jau likumsakarīgi, ka pārsvarā tās bija meitenes.

Ja dzīvnieki pret sevi prasīja pienācīgu cieņu, tad māla darbnīcā meistars Mihails atļāva mālu spaidīt, graizīt, iedauzīt, rullēt ar mīklas rulli, skrāpēt, līmēt un vēl daudz ko citu. Galvenais, lai gala rezultātā rastos kaut kas pavisam oriģināls, neatkārtojams un tikai vienā eksemplārā. Jāsaka, ka tik centīgu darbošanos sen nebiju redzējis. Nepilna stunda, un katram krājumā bija vismaz viens keramikas paraugdarbs, bet atsevišķi censoņi lepojās pat ar vairākiem. Ar milzīgu uzmanību un rūpību saražotais tika nogādāts autobusā pie mūsu visai pacietīgā un smaidošā šofera, bet atpakaļceļā auklēts maigās rociņās.

Visai rosīgā darbošanās noveda pie programmas nākošā punkta – pusdienas ne gluži restorānā, bet kafejnīcā gan. Galdi jau pasūtīti, apkalpo kā jau kungus un dāmas, naudiņa maciņā arī nedaudz turas, tādēļ pēc ievaddaļas izveidojas visai gara rinda pie dažādu saldo ēdienu degustācijas. Nepacietīgākie paguvuši pamatīgi izpētīt Rēzeknes pilsdrupas un no augšas palūkoties uz pilsētu un radošā centra dīvaini slīpajām sienām.

Pēc katras izzinošās daļas pienākas arī izpriecas - šoreiz tas ir boulinga centrs, kur pamanāmies okupēt visus spēļu celiņus. Lai arī dažiem bumbotājiem, pat ar abām rokām turot, ir problēmas lādiņus nogādāt līdz mērķiem, kopumā tas noskaņojumu nespēj sabojāt un, reizēm atskanot neviltotiem uzvaras saucieniem, tiek nogāzti visi iespējamie ķegļi. Kā jau tas pienākas, labākie rezultāti vecmeistariem - Amandai un Nikolajam, bet prieks visiem. Stunda paiet nemanot, pirksti nevienam nav ievainoti, bet laiks doties uz māju pusi. Vēl tikai neliels „šopings”, viegls nogurums, mājup braucot, un Žīguri ir klāt. Centra laukums, tie paši pavadītāji, kas tagad jau ir sagaidītāji, 12 stundas ceļojumā, un atkal esam gatavi jauniem izaicinājumiem!

Īpaša pateicība šoferim Z.Strapcānam un pasākuma koordinatorei Dz.Uzkliņģei.

Skolotājs Igors Šnepers

17.04.2014
Kalendārs
« Janvāris 2022 »
POTCPSSv
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31 
Šodien
Šodien vārda dienas svin:
Agne, Agnese, Agnija
Īsās ziņas
No 8.novembra līdz 2020.gada 4.janvārim Viļakas novada muzeja izstāžu zālē skatāma izstāde "Austrumu robežu sargājot: Ziemeļlatgale" ...
Skolēnu autobusu saraksti 2019./2020.māc.g. Saraksti ...
Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs ...
Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļu kontaktinformācija ...
Jaunākie video par mūsu novadu no Latgales reģionālās televīzijas. ...