Viļakas novada domes mājas lapa


Sekot mums Facebook Sekot mums Instagram
Vēlies uzdot jautājumu?
Jautājums Viļakas novada domei
Vārds*
E-pasts*
Jautājums*
Noderīgas saites

Pirmo reizi diplomātiskajā darbā pasaulē strādās priesteris no Latvijas

Šķilbēnu Romas katoļu draudzes ticīgie lūdzas par draudzes priesteriem Staņislavu Prikuli un Ivaru Viguli un priecājās, ka Dievs ir devis šķilbēniešiem iespēju iepazīt un iemīļot priesteri Antonu Prikuli, kurš, apmeklējot brāli Staņislavu, piedalās un celebrē Sv. Mises Šķilbēnu un Baltinavas Romas katoļu baznīcās. Latvijas reliģijas vēsture stāsta, ka pirmo reizi no Latvijas ir izvēlēts priesteris, kuram piedāvāja mācīties Pontifikālajā Ekleziālajā Akadēmijā Romā jeb diplomātijas skolā (šajā skolā var mācīties tikai pēc uzaicinājuma). Priesteris Antons Prikulis atsaucās Dieva gribai un studēja Romā, lai kļūtu par diplomātu, kurš pārstāv Svētā Tēva intereses pasaules reģionos, kur ir nepieciešams nest evaņģelizācijas vēsti.

Par diplomātijas skolu priesteris Antons Prikulis stāsta: „Nupat kā pabeidzu studijas Pontifikālajā Ekleziālajā Akadēmijā, tas ir institūcijā,kas sagatavo priesterus darbam Apustuliskajās Nunciatūrās visā pasaulē. Gluži kā katoļu Baznīca ir universāla, tas nozīmē klātesoša visos kontinentos, tāpat arī Akadēmijas studentu kopiena bija ļoti internacionāla. Mēs bijām 30 studējošie priesteri no vairāk nekā 20 dažādām valstīm. Runājot par studiju programmu, jāsaka ka svešvalodu apgūšana ir svarīgs formācijas aspekts. Akadēmijā oficiālā mācību valoda ir itāļu un tai blakus tiek intensīvi studētas vēl trīs valodas, t.i., angļu, franču un spāņu”.

Parastam cilvēkam ir pavisam grūti izprast un saprast, ko nozīmē diplomātijas darbs Baznīcā? Kādi ir galvenie darba pienākumi? Uz šiem sarežģītajiem jautājumiem priesteris Antons Prikulis sniedz skaidru atbildi: „Lai saprastu Baznīcas jeb Pontifikālo diplomātiju ir jāņem vērā kāda svarīga patiesība, proti, Kristus Baznīca nav tikai un vienīgi garīga kopiena, bet gan kopiena, kam ir hierarhiska struktūra. Tā kā apustulim Pēterim Kristus bija uzticējis misiju būt par ticības un vienības sargātāju un aizstāvi, tad katrā laikmetā apustuļa Pētera pēcteči t.i., pāvesti ir lietojuši visus pieejamos līdzekļus, lai Dievišķā Mācītāja uzlikto misiju varētu veiksmīgi īstenot. Tā sauktā „diplomātija” ir tikai viens no šiem līdzekļiem. Gluži kā svešvalodas zināšana dod lielākas iespējas komunicēt ar dažādiem cilvēkiem, tāpat arī Baznīcas klātbūtne starptautiskajā kopienā un divpusējās diplomātiskās attiecības ir iespēja sludināt un aizstāvēt kristīgās vērtības visā plašajā pasaulē. Šajā sakarā gribu teikt, ka Pontifikālā diplomātija tā ir īsta misija vārda vistiešākajā nozīmē. Tas, kas no mums tiek prasīts ir, būt gataviem doties uz „frontes līniju” t.i., uz tām vietām, kur Baznīca cieš vissmagākos pārbaudījumus, kur kristieši tiek apspiesti vai pat vajāti viņu ticības dēļ. Tas nav nekāds noslēpums, ka mūsdienu pasaulē kristieši ir sabiedriskā grupa, kas ir visvairāk diskriminēta un apspiesta. Pietiek sekot ziņām no Pakistānas, Nigērijas, Kenijas un daudzām citām valstīm, lai pārliecinātos par to, ka situācija, kurā atrodas daudzas vietējās Baznīcas, ir ļoti dramatiska. Tieši uz šīm valstīm pēc formācijas cikla beigām Pontifikālajā Ekleziālajā Akadēmijā gatavojamies doties, lai palīdzētu vietējām Baznīcām viņu grūtajā cīņā, lai aizstāvētu katoļticīgo tiesības, lai iestātos par mieru un saticību visu sabiedrisko grupu vidū, lai visi varētu baudīt taisnības un labklājības augļus”.

Priesteris Antons Prikulis veikt pirmo patstāvīgo diplomātijas misijas darbu ir nosūtīts uz Ruandu. Tā ir neliela valsts centrālajā Āfrikā, nedaudz mazāka kā Armēnija un lielāka kā Maķedonija. Pēc platības nelielajā valstī dzīvo 12 miljoni iedzīvotāji un pēc iedzīvotāju skaita ir 81.vietā pasaulē, Latvija tikai 147.vietā. Ruandā dzīvo trīs etniskās grupasHutu (84% no kopējā iedzīvotāju skaita), Tutsi (15%) unTwa (1%). Galvenā ticība valstī ir kristietība. Valsts ekonomika lielākoties balstīta uz iztikas minimuma lauksaimniecību. Kafija un tēja ir galvenās eksportpreces. 1994.gadā Ruandā tika piedzīvots lielākais genocīds valsts vēsturē, kad Hutu ekstrēmisti nogalināja ap 1 miljonu Tutsi etniskai grupai piederīgos iedzīvotājus un mērenos (mierīgos) Hutu cilts cilvēkus. Valstij ir nepieciešams liels garīgais atbalsts, lai samierinātos un pārdzīvotu 1994.gadā piedzīvotās šausmas. Lūgsimies arī par mūsu brāļiem un māsām Ruandā, lai viņi dzīvoto mierā un saticībā, lai nepiedzīvotu tautas iznīcināšanu.


Teksts un foto: Vineta Zeltkalne

08.08.2013
Kalendārs
« Decembris 2021 »
POTCPSSv
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031 
Šodien
Šodien vārda dienas svin:
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Īsās ziņas
No 8.novembra līdz 2020.gada 4.janvārim Viļakas novada muzeja izstāžu zālē skatāma izstāde "Austrumu robežu sargājot: Ziemeļlatgale" ...
Skolēnu autobusu saraksti 2019./2020.māc.g. Saraksti ...
Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs ...
Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļu kontaktinformācija ...
Jaunākie video par mūsu novadu no Latgales reģionālās televīzijas. ...